Fotograaf Ilva Rimicane

—Keda sa sooviksid pildistada?

—Cilvēkus, labprāt dotos vēl kādos izbraukumos uz ārzemēm, piemēram, sapņu zemi Norvēģiju vai Islandi.

—Kas sa tahaksid, et sa pigem meeldiksid inimestele või et nad austaksid sind?

—Tikt mīlētai. Mīlestība ietver arī cieņu.

—Mis on suurim viga, mida sa töötades oled teinud?

—Neesmu notvērusi kādu smieklīgu un īpašu momentu, kas būtu bijis unikāls.

—Mida sa endaga reisides kaasa võtad ja miks?

—Ik pa laikam. Visbiežāk sanāk uz Zviedriju un Skotiju. Zviedrijā – draugs, bet Skotijā – kāzas.

—Kas sul on mõni vidin, mida sa omad, aga sooviksid, et poleks ostnud? Miks?

—Reflektori. Nekad neizmantoju savā darbā.

—Kuidas sa ennast koolitad, et paremaks fotograafiks saada?

—Analizēju sev tīkamu autoru darbus, skatos pamācības, taču labprāt vēlētos arī kādreiz doties uz apmācībām pie kāda no sev interesējošiem fotogrāfiem.

—Kas sa usud meeste ja naiste traditsioonilistesse rollidesse?

—Tas bieži vien ir efektīvs, taču uzskatu, ka laiki mainās un ir iespējami arī daudzi citi modeļi. Galvenais neiet galējībās.

—Kus sa tahaksid elada?

—Tepat vai arī kaut kur Eiropā.

—Kas pärast abielu on elu?

—Protams, ar kāzām sākas tuvāks attiecību posms.

—Homme hakkan ma...

—to, ko vienmēr atlieku uz rītdienu.